Viestarta blogs

Valmieras maratons

Viestarts — Wed, 21 Sep 2011 09:51:24 +0000

Vispirms par 2 iepriekšējām sacensībām, kuras piedalījos. Nike Riga Run bija mērķis noskriet ~42-43 minūtēs. Iespējams, ka sāku nedaudz par ātru un jau 3. km sāka durt sānā un nācās jau kādu gabaliņu paiet, taču izdevās diezgan ātri atkopties un turpināju nedaudz lēnākā tempā. Pirmo apli beidzu ~22 minūtēm un tajā brīdī viss izskatijās diezgan cerīgi, taču tad nāca otrais lūziens un sapratu, ka uz nekādu labo rezultātu varu necerēt. Vienubrīd jau gribēju stāties ārā, bet tad nospriedu, ka nekad vēl nevienās sacensībās neesmu izstājies un arī šī nebūs pirmā reize. Tā nu mierīgi noskrēju līdz galam 47 minūtēs, kas ir par pus miņuti sliktāks rezultāts, nekā iepriekšējā gadā.
Jau vasaras vidū biju nolēmi izmēģināt ko jaunu un pieteicos vienības velobrauciena šosejas tautas braucienam. Speciāli priekš šī pasākuma pat iegādājos velosipēdam gludās riepas un pedāļu siksniņas. Tā kā šīs bija manas pirmās velo sacensības, tad pārāk lielas cerības uz augstu rezultātu neloloju. Pirms starta nospraudu sev mērķi, ka vajadzētu nobraukt zem 1h 30m un 1h 20m jau būtu ļoti labs rezultāts. Tā kā jāstartē bija, gandrīz, no pašām beigām, tad protams startā sanāca pamīņāties kādas 2-3 minūtes, kamēr varēju normāli sākt braukt. Sāku diezgan mierīgi, taču diezgan ātri pamanīju, ka ātrums brīžiem jau ir ap 40 km/h. Līdz Sēnītei tā arī nobraucu turot ātrumu ~35-40 km/h robežās un visu laiku gaidīju, ka tūlīt būs lūziens, bet tā arī nebija. Tālāk turpināju nedaudz lēnāk, jo visu laiku prātā paturēju lielo kalnu pirms finiša. Veiksmīgi ticis līdz turaidai mierīgi noripinājos lejā ar ~65 km/h. Pie gūtmaņa alas taisno posmu jau braucu riktīgā atpūtas režīmā, gatavojoties finiša mocībām. Prieks, ka kalnā tiku augšā samērā veiksmīgi, pa ceļam apdzenot kādus 20 braucējus un finiša gludājā posmā pat izdevās uztaisīt nelielu spurtu un apsteigt vēl kādus 3 baraucējus. Rezultāts zem 1h 15m, kas krietni pārspēja visas manas cerības. Vispār jau man tik ļoti iepatikās velo sacensības, ka esmu nolēmis ka nākamgad noteikti piedalīšos atkal un apsveru domu arī par Rīgas velomaratonu.
Bet nu tagad par pašu Valmieras maratonu. Kā jau ierasts piedalījos pusmaratona distancē. Uz sacensībām atbraucu ar mērķi uzstādīt jaunu personisko rekordu un ieskriet 1h 40m. Jau startā nolūkoju, ka ir 3h 30m maratonu tempa turētāji un nospriedu, ka viņu pirmās puses temps man vismaz kādu gabalu varētu derēt. Kā jau bija plānojis, tad sāku mierīgi un pirmos 2km noskrēju uz 5 min/km. Tajā brīdī mani noķēra 3h 30min maratona tempa turētāji, kuri startā bija palikuši vairāk aizmugurē. Tālāk jau iesēdos viņiem astē, jo viņu turētais temps mani pilnībā apmierināja. Brīžiem pat likās, ka temps ir nedaudz par ātru taču sapratu, ka ja neturēšos aiz viņiem, tad 1h 40m man nenoskriet. Prieks, ka jau diezgan ātri čaļi nolēma, ka skries pusi uz 1h 40m nevis 1h 42m, kā bija sākumā ieplānojuši. Kādas 3 reizes uznāca nelieli lūzieni. Ja būtu skrējis viens, tad šajos brīžos noteikti būtu nometis tempu, bet šoreiz nevarēju laist pārējos prom, tapēc turējos, cik spēka. Aiz pēdejā dzeršanas punkta sapratu, ka ja gribu ieskriet 1h 40m tad nedaudz jākāpina temps un tā arī darīju. Viss gāja pavisam labi, līdz pēdejam kalniņam, kad nedaudz pietrūka spēka un nācās nedaudz pasoļot. Tur arī zaudēju vērtīgās sekundes un rezultātā 1:40:04. Nedaudz škrobe par tām 4 sekundēm, taču milzīgs prieks, ka personīgais rekords pārspēts par pusotru minūti. Par to vislielākais paldies jāsaka 3h 30m maratona tempa turētājiem, kuri mani novilka lielāko distances daļu un bez viņiem es to noteikti nebūtu izdarījis. Ļoti ceru, ka tās 4 sekundes izdosies iedzīt Siguldas pusmaratonā, kurā arī domāju piedalīties.
Tagad jau pamazām sāku gatavoties nākamajām sacensībām – Sportlat duatlonam 8. oktobrī.

Vakardienas nejēdzības

Viestarts — Tue, 26 Jul 2011 09:24:10 +0000

Nepietiek ar to, ka kāds gudrinieks ir izdomājis atļaut kreiso pagriezienu no Lubānas ielas uz Saharova ielu, kā rezultātā katru vakaru, braucot lejā no Slāvu pārvada veidojas korķis, vakar viens kroplis izdomāja nobloķēt arī otru joslu, griežoties pa kreisi no labās joslas:Ja nu brīnumainā kārtā Rīgas Satiksme kaut ko plāno darīt lietas labā, tad autobusa numurs ir 74733 un foto uzņemts 25.07.2011 17:49. Vispār būtu ļoti interesanti uzzināt no ceļu policijas, cik sabiedriskā transporta vadītāji ir tikuši sodīti par klaju ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu. Lielāka sāpe jau ir tā, ka šadi gadījumi ir ļoti regulāri. Piemēram, uz valdemāra ielas pastāvīgi sabiedriskais transports regulāri paliek krustojumā pie sarkanās gaismas aizšķērsojot visu krustojumu: http://twitter.com/#!/KristapsMors/status/94386256070447104.
Otra lieta, kas mani vakar sarūgtināja bija no nekurienes uzradies vilku sugas suns Salaspilī, kurš man trenniņa laikā metās virsū. Par laimi, viņš sabijās no mana pamatīgā kliedziena brīdī, kad pagriežoties ieraudzīju viņu metamies man virsū apmēram 5m attālumā. Sāpīgi ir tas, ka šis skriešanas maršruts man bija ļoti iecienīts garajiem 2 stundu trenniņiem, jo parasti ar līdzi paņemto ūdeni pietiek 1 stundai un tajā laikā kā reizi tieku līdz Salaspilij un tur nopērku otru ūdens pudeli atpakaļceļam. Tagad diemžēl būs jāmeklē cits pārtikas veikals ~10km attālumā no mājas (nepatīk man skriet pa kaut kādiem īsiem apļiem vairākas reizes). Pagaidām ir doma skriet uz Ulbroku.
Ak jā, vēl vakar nomainīju autiņam abus gaisa filtrus. Ja motora filtrs vēl bija salīdzinoši labā stāvoklī, tad par salona filtru es brīnos, ka vispār viņam kaut kas ir gājis cauri:

Liepājas pusmaratons

Viestarts — Wed, 20 Jul 2011 07:25:20 +0000

Iepriekšējā dienā pirms starta jau izbraukāju Lietuvu – biju palangā un Kuršu kāpā. Jau vakarā ierados Liepājā, kur arī paliku pa nakti.
Laicīgi devos uz startu – jau ~11:30 izņēmu numuru un devos uz auto pārģērbties un sakārtot inventāru. Viss kā parasti – uz pleca Telefons un 2 želejas, uz rokas pulsometrs un rokā līdzi trasē 0,5l ūdens.
Startā nostājos jau 10min pirms starta un mēģināju noķert GPS signālu (to tā arī neizdevās izdarīt ne pirms ne pēc starta) un apēdu vienu želeju. Sāku samērā mierīgi, taču beigās sanāca pirmais kilometrs ap 4:30, kas bija krietni par ātru priekš nospraustā mērķa, tapēc nometu tempu un otro kilometru noskrēju ~5:00. Tā kā GPS nestrādāja, tad varēju vadīties tikai pēc trases atzīmēm, kuras diemžēl bija tikai līdz 3km un tā kā aplis bija 7km, tad lielāko daļu nācās skriet uz aklo. Jau pie 3km gan sapratu, ka uz cerētu 1:40 neizdosies noskriet. Tad nu sāku skriet kopā ar bijušo kolēģi (kuru gan personīgi nepazīstu), kurš skrēja man pieņemamā tempā.
Tā kopā noskrējām līdz 2. apļa beigām un pie 14km rezultāts bija ap 1:08 un tajā brīdī vēl bija nelielas cerības, ka varētu tomēr noskriet uz 1:40, ja izdotos tikpat labs finišs, kā man tas izdevās šogad Rīgas maratonā (pēdejos 4km iedzinu 2min no sava vidējā tempa).

Diemžēl 3. apļa sākumā sapratu, ka pie tāda tempa (lielākā daļa trases noskrieta pie pulsa 175-180) es līdz galam varētu neizturēt un beigās nolūzt, tapēc nācās palaist iepriekšējo apļu ceļabiedru tālāk. Tālāk jau nācās skriet vienam pašam. Apļa vidū jau likās, ka tūlīt vajadzēs kādu gabaliņu paiet, bet par laimi izturēju līdz galam. Finišā pat izdevās diezgan labs spurts un pēdejā 1/2 kilometrā apdzinu kādus 5 skrējējus.

Rezultātā laiks 1:42:47 (pa apļiem – 0:34:13,0:33:58,0:34:38) un īstenībā esmu diezgan apmierināts, jo tikai nedaudz vairāk kā minūti atpaliku no sava labākā rezultāta, kuru sasniedzu pie vēsākiem laika apstākļiem šogad Ventspilī.

Servera tapšana

Viestarts — Mon, 18 Jul 2011 16:51:50 +0000

Jau 2 gadus mājās mētājās Acer Aspire 5102 laptops ar nosprāgušu USB kontrolieri. Tā kā caur šo griežas iebūvētā klava, tad tā nestrādā un ārējo arī pieslēgt nevar. Visādi citādi pilnīgi funkcionējošs laptops. Tā kā sieva visu laiku pārmet, ja atstāju ielēgtu stacionāro kompi, tad nu izdomāju, ka beizot jāsaņemas, un jāuztaisa no šī norpāgušā laptopa neliels serverītis. Galvenā doma bija viņu izmantot torrentu lejuplādei un kā mājas failserveri, bet instalējot nodomāju, ka varētu pie viena uzlikt web serveri un pēc vairāku gadu pārtraukuma iekārtot sev atkal blogu.
Par OS tika izvēlēts Gentoo Linux, jo ar to jau iepriekš esmu darbojies un arī zinu, kā viņu instalēt attālināti. Standartā gan to dara uz instalējamās mašīnas uzstādot paroli un manuāli palaižot SSH serveri. Tā kā šajā gadījumā tas nebija iespējam, tad nu izmantojot šo manuāli nedaudz pārveidoju standarta instalācijas disku, lai tam būtu noklusētā parole un automātiski iestartētos SSH serveris. Tālāk jau vienkārši pieinstalēju Apaci, PHP, MySQL un WordPress un web serverītis gatavs. Tā kā jau kādu mēnesi atpakaļ man pieslēdza 100 Mbit/s optiku, tad ceru, ka serveris nebūs pārāk bremzīgs.
P.S.
Ja nu kādam noder, tad reku manis minētais Gentoo disks (noklusētā parole: parole):
x86 SSHD enabled Gentoo Install CD